| nedaudz par to pašu |
May. 19th, 2009|12:08 am |
|
Vietā, kurā man šodien nācās darboties tiek piekopta tā stulbā tradīcija klausīties mūziku visiem dzirdamā skaļumā, kas šodien - saistībā ar gados vecāka 'DJ' nokļūšanu pie ruļļiem - pārtapa radio un īpaši radio ziņu pārraižu klausīšanā. Nu vo. pa starpu ziņām un māmiņklubu raidījumiem skanēja arī Tompsona "Krustpunkti". Par eiroparlamenta vēlēšanām - tā teikt, samesti visi kandidāti vienā ringā un atstāti savā starpā noskaidrot uzvarētāju. Bļļļēēēēē, tāāāādi lohi. Godīgi sakot, pat es ar savām neesošajām zināšanām varētu pārliecinošāk uzstāties. uzsitās asinis par to lēto demagoģiju un acīm redzamo nekompetenci (pasakiet, lūdzu, viņiem, ka visi klausītāji nav auni!!!!), biju nolēmusi iznīcinoši nomaķugāties tetan, taču tagad izskatās, ka man ir citas - un labākas - lietas darāmas, tāpēc teikšu, ka ir totāli sūdīgi. Neviens neko tā arī nav ne no kā mācījies. Balsošu par Krastu. Jo - skatot visus minprežus kopā - viņš (un varbūt tagadējais) bija vienīgais, kas manī neraisīja izteiktu vēlmi paņemt sūdainu mietu un domās zvetēt un zvetēt un zvetēt viņu nosti. Kā arī viņš vienīgais savā runā bez tuftas varēja arī nosaukt konkrētas EU instances, konkrētas procedūras un konkrētus faktus konkrētu jautājumu risināšanā, atšķirībā no citiem, kas dirsa par to, kā "mēs tuvināsim EU un tautu un veicināsim sapratni", pēc tam piebisltot, ka īstenībā jau viņi ar to arī tā nodarbojas, bet, ja ievelēs, tad nodarbošoties vēl intensīvāk. fak jū |
|