| |
[Apr. 26th, 2009|03:58 am] |
Tātad, pēc visas kulturālās pasēdēšanas teātrī un vīna krastmalā, uz atvadām iegriezāmies Rock`n`Riga. Šeit jāizdara viena atkāpe, Rock`n`Šmmiga būtībā ir nekāds krogs, taču tam ir trīs būtiski plusi: 1) bārmeņi (!) un daļa clientelle ir no M6, kas ir ļoti šarmanti 2)vienu vienīgo reizi, kad tur bijām, viss vakars pagāja ar The Doors un AC/DC mūziku skaļruņos un 3) vienīgā vieta, kur mūsu reliģija no galvenā, grādus saturošā altāra pārgāja uz pretējo pusi - jo tajā (sienā) ir redzami Hendrix attēli, Morisons, Kobeins, Kiss, Kūpers, Ozijs u.tml.
tātad, ejam iekšā Roknšmiga, dzirdam, o! dzīvā mūzika. ieejam iekšā un o! Inokentijs Mārpls ar visu dārgo Dambi. o bļe zasuvaj, kājas mazgāšu es rīt, alu dzeršu tagad, woooh un mēs esam ceļā un mērķis ir ceļš. Un vispār manī gruzd netaisnības sajūta, jo 13.janvārī Domlaukumā bija jāgaudo nevis kārtējam pūtvējiņkorim, bet gan Dambim jālaiž sistēmu, kas strādā un sabradāto priekšnieku un Revolucionāru, kuru nopirkt nevar un vispār, iekšas griež uz āru, woooh!!!! |
|
|
| |
[Apr. 26th, 2009|04:50 pm] |
tā, sākas - E iebāza degunā rozīni. Izšņaucām veiksmīgā kārtā, bet, šķiet, ar šo mēs esam nonākuši nākamajā attīstības levelī |
|
|
| jōga-šmōga |
[Apr. 26th, 2009|11:33 pm] |
tātad, totāli nefanoju pra jōgu. Īpaši, kur eiropeīdie samaučkas stundu vāvuļo par visādām enerģijām un vēl kaut kādu mistificētu bulšitu. Plus vēl pati jōga ir nenormāli garlaicīga, jo lēna.
Tāpat man īsti nepatīk nodarboties ar jebkuru citu sporta veidu. Jo sports man kā tāds nepatīk, tā kā neplānoju kļūt par sportisti (proti, ticu, ka fiziskās formas problēmas ļaudīm sākas no mazkustības un kustību vienveidības. Atceraties, kā bērnībā varēja skriet un lēkāt un kāpelēt viskautkur, nu, i presīte bija, i mugura taisna un nesāp. A tagad - cik reizes dienā, esot vertikālā stāvoklī, jūs paceļat rokas virs galvas (nav brīnums, ka spranda saspringusi)? Tādēļ neticu sportam kā veselības uzturēšanas līdzeklim. ticu kustībām, kas būtu harmoniskas ar ikdienas stāvokļiem (izņemot jōgu - jo tā ir lēna un skolotāji ilgu laiku pavada uzmācoties ar tuftu))
Rezultātā esmu atradusi savu ideālo slodzes veidu. Sporta medicīnas centrā ir t.s. ārstnieciskā vingrošana. Kaut kas līdzīgs ritmikai un rīta rosmei padomjlaiku bērnudārzos. Krievu trenere, kas ar metālisku balsi - paralēli ritmā sitot plaukstas - skandē: viens un divi un hop, hop, augšā, lejā, krūtis uz āru, vēders uz iekšu, zodu uz augšu, muguru taisnu, kājas plati, kājas kopā un hop, hop, hop. Tāda ieaijājošā pazīstamības sajūta :) Lai arī kustības nav eksotiskas un nav intensīvas - lielākoties sanāk būt horizontāli uz paklājiņa, cilājot rokas, kājas, galvu un dibenu - rezultātā pēc nodarbības ir sausa rīkle un nedaudz stīva presīte un cisku iekšpuses. Man šķiet pietiekoši, tā kā ir ok. |
|
|