Nu, es saprotu, ka sajūsma un spiegšana ir par formulējumiem...hāhā, tam, protams ir pamats. "Cilvēka kā upurjēra stāvoklis", protams, dedzina! Kaut gan, ja ņem vērā muzeju darbinieku algas, šāda metafora varētu būt tuvu patiesībai;)

Bet Deividu Flemingu gan es ieteiktu aiziet un paklausīties!

Tas var būt ne pa tēmu, bet man te pēkšņi radās visādas pārdomas, tā teikt, no sirds un no rajona:

No otras puses - a ko lai tas muzejs dara, it sevišķi tāds liels, kam ir velnsviņuzincik apgrūtinājumu (skaidrs, ka apmeklētājam tas ne prātā neienāk, šļūkājot, tā teikt, pa aisberga redzamo daļu) - ēku, krātuvju, restaurācijas darbnīca arī piedevām. Tas viss baigi piķo (tipa, muzeji visi maksā ārprātīgas trekno gadu īres maksas VNĪ - cenas īstenībā jau sen ir lejā, a tie murmuļi nilaiž, ni un ni!; ja nemaksā, tad pašam muzejam ēka jāuztur: ņemot vērā ēku stāvokli, bieži nevar saprast, kurš variants būtu izdevīgāks). Ja pieņemam, ka valsts dotācija un vērtējums, cik sekmīga institūcija muzejs ir, diezgan lielā mērā ir atkarīga no apmeklējuma rādītājiem, tad popsai ir jābūt, un regulāri. Un daudz. būtu jābūt vairāk nekā tās ir tagad.

Normandijas izstāde bija šādā nozīmē ļoti veiksmīga. Pat pie vislabākajiem rādītājiem, dotācija vienalga būs ap 50%. Jo muzejus dotē visur pasaulē, tas ir normāli, jo - tie glabā, tipa, ieguldījumus; tie reprezentē valsti; apmeklētāju plūsma nevar pieaugt bezgalīgi (telpu apjoms, saglabāšanas apstākļi ierobežo; nav nekāda rūpnīca, kas var kāpināt jaudas diezgan vienkārši); muzeji veic sociālo funkciju, par ko mūsu finansisti un grāmatveži i dzirdējuši nav un vispār nesaprot, ko nozīmē pastarpinātās ietekmes uz sabiedrību, ekonomiku; netiešā peļņa, klasteri un tamlīdzīgas fiškas.

Piekrītu, muzeji ir diezgan konservatīvi pēc savas iedabas un Latvijā jo īpaši: vajadzētu tos vētīt un reformēt, t.sk. ļaut lielāku ekonomisko patstāvību, brīvākas rokas (būtu jādomā, kāda veida juridiskām struktūrām tiem būt; citādi šobrīd ikviens muzeja direktors un direktore pastāvīgi balansē uz robežas starp leģitīmu darbošanos un ekonomisku noziegumu, tik lieli un neracionāli ir ierobežojumi), bet parasti katrā zemē tie ir arī sava veida gan valdītāju gan publikas spogulis: ja vadāmies pēc šī kritērija, tad LNMM kā spogulis rāda krietni labāku ainu, nekā tā ir patiesībā.

Godīgi sakot, zinot, kas un kā ir nogriezts, ir diezgan liels brīnums , ka LNMM vispār vēl funkcionē - un relatīvi labi, vismaz salīdzinot ar daudziem citiem muzejiem.

(Reply to this) (Thread)

pārdomas lai paliek pārdomas, tā tas arī varbūt varētu būt, bet spiegšana pamatā, jā, par formulējumu, kā arī apstākli, ka par "konceptuālu" izstādi tiek saukts tas, kas būtībā ir vistīrākā, visvienkāršākā popsa - ņemam vienu appealing tēmu un grupējam ap to darbus, kuros šī tēma ir samanāma. Muzejs varētu gada ietvaros vismaz kādas 4 šādas blokbāsterizstādes sarīkot, būtu forši!

(Reply to this) (Parent)