Vo!
Pati esmu jauna (26), bet jaunus cilvēkus principā ciest nevaru. It sevišķi tad, ja tādi atrodas priekšniecības posteņos. Visdrausmīgākais ir gados jauni pasniedzēji augstskolās, pāris gadus jaunāki par studentiem.
BET
Ir liela problēma - vecie cilvēki bieži vien ir par tupu un neelastīgu mūsdienu apstākļiem. Lielākoties cilvēki pēc PSRS sabrukuma nav spējuši pielāgoties.
Un tādi, kas nav spējuši pielāgoties, ir drausmīgāki par jauniešiem. Nu, tādā nelāgā laikā mēs te dzīvojam, ko darīt ;(

(Reply to this) (Thread)

godīgi sakot, ir nepieciešams jēdzīgs šefs vai šefene, kas prastu pielāgot vecāka gadagājuma daarba spēku. Proti, tas ir kaut kāds mulsums un bailes, kas automātā realizējas pašaizsargāšanās pozīcijās - to redzu pēc saviem vecākiem, bet, nu, ja pamāca, pie rokas pasēž, arī viņi apgūst (arī to nabaga mobiilo telefonu un PC). vien ka no pieaugušajiem prasa jau zināšanu, nevis piedod kļūdas mācīšanās procesā kā jaunajiem un vecuma dēļ paģēr nopietnus amatus, nevis asistentus u.tml., kur būtu iespējams mācīties

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jaunie pieaugušie un progreīvie lielākoties nonāk posetņos, kur viss apkaŗt iesūnojis un tad lai tikau galā ar sirmajām galvām nākas vien griezt un īsināt, kas tiek kvalificēts kā represijas un nesaprot, ka lietas mainās un jāmainās ir līdzi. un no otras puses jaunie nāk no augstskolām ar nulles zinašanās, grib daudz naudas un respektu par neko.

(Reply to this) (Parent)