|
Sep. 21st, 2016|07:15 pm |
jo tas vienmēr ir jautājums par to, vai attiecīgā etniski-kulturāli-lingvistiskā kopība tevi pieņem. tieši tāpēc visus šos gadus, sevišķi padomju laikos, bija situācijas, ka latvieši, piemēram, ne par ko negrib pieņem "krievietes" vai "krieva" ienākšanu ģimenē - un tagad iedomājies tautu (ne pilsonisko nāciju) kā šādu ekstendētu ģimeni.
viņi - dažādos laikos, situācijās un kontekstos - novelk robežas starp savējiem un svešajiem (reizēm tas ir bīstamāk, reizēm pielaidīgāk), piederīgajiem un nepiederīgajiem, reizēm izšķiroties arī par tiem, kuri atrodas pelēkajā zonā (lībietis, kurš gadiem ilgi dzīvo lielā tirdzniecības apmetnē starp latgaļiem un zemgaļiem, nākamās paaudzes lībietis varbūt vispār vairs nerunā lībiski, bet nav īsti "latgalis" utml). |
|