|
Sep. 12th, 2016|10:41 am |
|
Es laikam esmu neaptēsta, bet to, ka būtu jāsatraucas par Baronielas pārbūvēm, uzzināju no cibas. Līdz tam līkumoju ap betona bruģīšu kaudzēm, pa akmens bruģīšiem, smilšu krāvumiem, izrakumiem un sarkanajām lentēm, rādot pagriezienus pa labi un pa kreisi priekš tramvajiem un autobraucējiem un neiedomājos padomāt, ka tas kas ačgārns. Manā grāmatā pārbūves vienmēr ir uz labu, vismaz uz jaunu - īsu brīdi neparocīgi, bet pēc tam uz ilgāku laiku parocīgi. Līdz atkal nolietojas. un tas, ka pilsētas nav nekāds sagaumētības paraugs, manuprāt, arī nav nekas, par ko jākrīt ģībonī. Braucu pa bruģīšiem un priecājos, ka tie klab kā skeleta kauliņi Disneja multenē. |
|