|
Nov. 1st, 2009|11:32 pm |
|
Vispār izklausās trakāk nekā bija patiesībā. Ap to brīdi bija jau skaidrs, ka nekur braukt vairs nav spēka un saminieki laipni piedāvāja naktsmājas. Kamēr tika klāta gulta, es apsēdos uz grīdas un cīnījos ar saviem šņorzābakiem, ar kuriem arī skaidrā ir milzu ķēpa, kur nu vēl iereibušam. Kad es tos novilku, pārņēma tāda atvieglojuma sajūta, ka tūlīt pat aizmigu. |
|