man šķiet, ka tautām mēdz būt grūti izkāpt no kaut kādas tradīcijas, lai paskatītos uz saviem dižgariem. Šeit tas ir mēģināts - tā sensitīvi, ar pietāti, bet arī moderni (brīžiem mērķtiecīgi (ar filmpaņēmieniem, ritma būvēšanas mehānismu), brīžiem netīšām (piem., aktieri nu sitmannost ir mūsdienīgi un 19.gs. tur nespēju ielasīt).

Kopumā man ļoti patika, ka filmas centrā ir biogrāfiski psiholoģiskā (psiholoģiski spiedīgā) nots (kam nav nepieciešami jābūt tieši ar Čehovu saistītam, bet tikpat labi var būt saistīts ar to un visu 19.gs. krievu plašo dvēseli blablabla). Iespējams gan, ka tīri subjektīvu iemeslu dēļ.. Tāpat arī pozitīvi vērtēju filmvalodu, lai gan tā nav izturēta un izkopta līdz galam - šķiet tāds kā sākums, pirmais mēģinājums, saprašana par to, ko un kā grib, bet taustīšanās, kā to tīri tehniski iemiesot, tādā ziņā labprāt redzētu, ko šis režisors nākotnē filmēs..

(Reply to this) (Parent)