|
Oct. 27th, 2009|02:44 pm |
Man liekas, ka viņš pārāk pārspīlē reklāmas ideju - viss ir labs, kam labi izdodas pievērst uzmanību. Un sirgst ar zināmu profesionālo kretīnismu.
Es negribētu dzīvot pasaulē, kurā katru dienu notiktu TELE2 akcijas, lai gan mūsdienu pasaulē tā notiek ļoti bieži - viens otru māna acīs skatīdamies un smaidīdami. Kad redzēju Panorāmā tos zinātniekus un policistus, kas visu nakti bija strādājuši tajā bedrē, man viņus kļuva žēl - es negribētu būt viņu starpā un pēcāk justies uzmests un piesmiets. (Nu gluži kā jokos ar slēpto kameru, taču... rūgtums pēc tam paliek)
Par politiķiem nav tiesa - arī par politiķiem sabiedrība un mediji šūmējas un kritizē, un cenšas kontrolēt, lai viņi nemānās, lai gan viņi to labprāt dara. Mēs varam skatīties uz politiķu izdarībām, bet nav tā, ka tikai tagad kāds mums atvēra acis - redz, arī šamējie tā darot.
Šķiet, ir diskursi, kur mānīšanās tiek vairāk atļauta nekā citur, vai kur mānīšanās mēdz atgadīties biežāk. Taču tā nedrīkst būt. Nedz politikā, nedz reklāmā, nedz citur. |
|