|
Oct. 26th, 2009|07:45 pm |
godīgsakot kara filmas, kur nav pietiekami bļaušanas, šaušanas, izvarotu vietējo iedzivotāju u.tml., nav parāk emocionāli-līdzpārdzivojamas, man škiet...
bet pr apbērnošanos es varu teikt, ka tā ir pieredze, ko nevar ne ar ko salīdzināt, pēc bērna pasaule parādās ļoti, ļoti, ļoti atšķirīgā veidā, tiesa, iepriekš to modelēt vai kaut kā ģenerēt bez-bērna-vingrinājumos nedomāju, ka ir iespējams. Eijolfā saraudājos - tā bezgalīgā bērna paļāvība un uzticība, kuru pieaugušie savu kaislību dēļ uzmet, ir vnk sidri laukā raujoši..
|
|