patiesība ir tāda, ka es esmu iemīlējusies un viņš arī ir iemīlējies, tikai viņš to, protams, neatzīst, bet es to zinu. un mēs to no visiem slēpjam, jo negribam likt citiem draugiem likt justies kā liekajiem riteņiem. mēs veidojam shēmas un grafikus, kuros laikos satikties un uz cik stundām, lai neviens nepamanītu mūsu abu prombūtni.

ejot gar mūsu draugu māju es sūtu viņam īsziņas, viņš izlavās ārā "uz veikalu", mēs ejam uz tumšiem ielas stūriem maigoties, baidoties tikt pieķertiem, klasē viņš man slepus skaras pie kājām, krogos, kad mūsu draudzenes iet uz tualeti, mēs pa kluso uz 5 sekundēm bučojamies, mēs viens otram sūtām pikantas īsziņas, sēžot vienā telpā ar tēlotu garlaikotu sejas izteiksmi, mēs ejam uz kino laikos, kad citas draudzenes netiek, un speciāli ejam uz garlaicīgām filmām, lai nebūtu jānožēlo, ka mēs neko no filmas neredzam.

tas viss būtu smieklīgi, ja nebūtu tik nožēlojami bezcerīgi. šobrīd. bet es zinu, ka pāris mēnešu vēlāk mēs par šo visu varēsim smieties.