"Notikušajā pats vien esmu vainīgs ar savu liesmojošo dabu, ar savu apbrīnojamo stūrgalvību un iespītēšanos brīžos, kad to vismazāk vajag. Nolādētās dusmu lēkmes. Es taču labi redzu un labi zinu, kā man būtu jārīkojas, lai tās nesāktos. Atliktu vien būt prātīgam un rīkoties pareizi. Tomēr nespēju izteikt vārdos, kā man tas reizēm riebj – būt prātīgam." / Arno Jundze, "Es nemiršu nekad" /

Pēdējā brīdī, pirms tos aizklāja milzu lietus mākonis, pamanīju, cik spoži šonakt sudrabainie mākoņi. No rīta varēs gaidīt labus foto no negulētājiem.

Ļaut, lai dzīvē ienāk tas, kas ir labākais priekš mums, ir grūti, jo tas ne vienmēr atbilst mūsu vēlmēm. Un paļauties uz savu sirdi ir vēl lielāks izaicinājums, tas prasa mums spēt mīlēt pašiem sevi! Tāpēc būsim drosmīgi!