bet kāpēc ir sajūta, ka es palīdzu un reizē arī maksāju. Es gan ticu, ka tā nav, tas droši vien ir tikai tāpēc, ka esmu nedaudz sapisies sevī un līdz ar to skats uz dzīvi, lietām sagrozījies.
Un jā, galu galā tajā momentā ir baigi fucking labi un I just don't give a damn. Šeku reku vakar uzpeldēja randiņš. Es tiku kadrā ar holandieti. Jā, pizģets notikums, ka man tas tagad ir jādokumentē. Bet ne jau tas ir tas svarīgākais. Man it kā besij sēde't pie viena galdiņa, skatīties kā čubinās, rubinās, bet tu tur esi totally lieks. Tā varbūt bija, bet man neviens tā nelika justies.
Tiku vakar pie '99 frankiem'. Kaut kā visu laiku mēģināju izvairīties no tās grāmatas, kāda huja pēc , nezinu. Tas tak ir Frederiks, pie dirsas par ko viņš raksta, būs baudāmi tāpat.
Iedodu vakariņas. Un tad es Viņu pacienāju ar saldējumu. Uzdāvinu dāvanu. Un ir labi. At that moment I just don't give a damn.
Tāpēc, ka man degunā ir riņķis.