''Civilizācija izdzīvos, un lielākā daļa sabiedrības sagaidīs koronavīrusa pandēmijas beigas. Tātad, tas nenozīmē, ka šī ir civilizācijas krīze. Ne par to ir jautājums. Šī brīža lielais jautājums ir, kā šī pasaule veidosies tālāk, kādi būs tie instrumenti, kas vadīs sabiedrību. Jau izskanējis viedoklis, ka tie būs tehnokrātiskie instrumenti. Piemēram, ja jau šodien ir rokas pulksteņi, ar kuriem mēs varam mērīt temperatūru, pulsu, asinspiedienu...padomājam, kas notiek, ja šāds instruments ir autoritāru valstu rokās. Tās zinās, ka mums ir paaugstinājusies ķermeņa temperatūra vai asinspiediens vēl pirms šī informācija būs sasniegusi mūs pašus. Autoritāra tehnoloģiskā valsts tādējādi var kļūt par policejisku valsti, kura jau preventīvi pēc šīs pirmās koronavīrusa krīzes atsijā tos, kuriem nav atbilstoša veselība, ar domu pasargāt pārējos. Jautājums, protams, cik humāns šāds virziens ir sabiedrībai. Otrs virziens, kuru min virkne filosofu – humānistu, šī ir mūsu iespēja radīt sabiedrību, kurā valda daudz izteiktāka solidāras kopdzīvošanas attieksme. Proti, sabiedrība pati apzinās, ka, piemēram, roku mazgāšana ar ziepēm nav diktatoriski uzspiesta darbība, bet gan iekšēji izprasts process, kas ir nepieciešams katra paša un citu aizsardzībai. Un šī te cilvēku brālība var veidoties tikai no šādas iekšējas apziņas un izpratnes.
Taču noteikti pastāvēs abi virzieni, kas, iespējams, savā starpā cīnīsies. Noteikti būs valdības, kas ies šo te diktatorisko ceļu, jo tas vienlaikus ir vienkāršākais ceļš. Būs tādi, kas centīsies neiziet no ārkārtas situācijas, un tādi, kas centīsies atgriezties pie vakardienas liberālās demokrātijas modeļiem. Taču neviens pēc būtības vairs nevarēs izmantot tās metodes, kuras izmantoja vakar. Arī medicīna, arī uzņēmējdarbība būs cita.'' / U. Pīlēns /
izteicās | What the fuck you were thinking?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}