Tas stiprais kodoliņš ar kuru var runāt par visu, ap visu un būt Tu pats, ir sarāvies. Es vairs nezinu vai var, vai vajag un vai jūtos labi. Un viss tikai tāpēc, ka atrodamies pilnīgi citos līmeņos.
Tā gadās. Tāda ir dzīve.

Man atbalsts ir diezgan svarīgs un šķiet normāla lieta, lai kā nu būtu, lai kā tas nesakristu ar saviem paša dzīves uzstādījumiem.

Šī laikam ir tā mācību stunda, kad proti nospraust savas robežas.

Paldies arī par šo, protams.