What the fuck you were thinking?
Invictus - 9. Novembris 2019
Mēs esam maģija vai (un) zinātne (?)
09 Novembris 2019 @ 17:16
09 Novembris 2019 @ 18:12
AlmaMater.lv
Atgriešanās pie Saules. Zvaigžņu novilkšana lejā pie zemes.
- es skatos uz savām rokām un man liekas, ka tās nemaz nav manas rokas.
- bet kas viņas vada?
- ..kas viņas vada, lūk tas ir labs jautājums.
''Ja Tu nezini, ko ar savu dzīvi iesākt, atrodi mazu, spēcīgu nišu, kurā Tu vari būt arī labākais.''
''Ja Tu pārstāj mācīties, Tu principā esi beigts.''
''Nevar cilvēka dzīvību izmērīt ne latos, ne dolāros. Nu nevar.''
Nokniebu šodien visas sērijas. Vēl jānoslēdz 'Adreses'. Un atkārtojumam, iespējams, 'Atslēgas'.
Ekh, VFS Films. Likumsakarīgā kārtā man viss saslēdzas ar Māriņa pēkšņo nāvi. Varbūt zārkā, vēl dzīvam esot, nav labi gulties, bet kad cits raidījums iznāk neilgi pēc tam, kurš runā par cilvēka sirdi, mūžu un cilvēciskajām vērtībām.. . Tad ieslēdz skatīt jauno Adrešu sērijas un pats Mārtiņš Tev sejā pasaka ''Skumji? Ironiski? .. Likumsakarīgi.'' .
09 Novembris 2019 @ 21:07
- Tur augšā, visi savi darbi jānoskatās..
- tiešām visi? johaidī, jau 48 adreses nofilmētas..
M. ēd popkornu un skatās Adreses.
Un viņam noteikti nav kauns atskatīties.
Nu ko.
Atliek taču saprast, ka jādzīvo tā, lai nav jāsaķer galva un nožēlā jāmaldās pēc tam.
'Literatūre' arī ir labais. Šodien riktīgi slinka, reģenerējoša diena, kas labi iet kopā ar cukuru un kaut ko intelektuālu.
Šodien var. Šodien drīkst.
Skatos uz to pieneņu pļavu no filmas 'Puika' (1977) un saprotu, ka sen tādas nav nācies redzēt. Bērnībā man tādu bija vairāk. Dzelteni, dzeltenas, sauļu piebirušas. Kas notika? No pienenēm izaugu vai? Nē. Man tās joprojām patīk. Vienmēr gaidu. Vienmēr meklēju. Vienmēr nocērp man deguna galā.
- tiešām visi? johaidī, jau 48 adreses nofilmētas..
M. ēd popkornu un skatās Adreses.
Un viņam noteikti nav kauns atskatīties.
Nu ko.
Atliek taču saprast, ka jādzīvo tā, lai nav jāsaķer galva un nožēlā jāmaldās pēc tam.
'Literatūre' arī ir labais. Šodien riktīgi slinka, reģenerējoša diena, kas labi iet kopā ar cukuru un kaut ko intelektuālu.
Šodien var. Šodien drīkst.
Skatos uz to pieneņu pļavu no filmas 'Puika' (1977) un saprotu, ka sen tādas nav nācies redzēt. Bērnībā man tādu bija vairāk. Dzelteni, dzeltenas, sauļu piebirušas. Kas notika? No pienenēm izaugu vai? Nē. Man tās joprojām patīk. Vienmēr gaidu. Vienmēr meklēju. Vienmēr nocērp man deguna galā.
09 Novembris 2019 @ 23:43
- Romantika ir zudusi?
- Man liekas, ka jā. Ir palikusi tikai automātika.
- A , mīlestība vēl ir?
- Mīlestība ir. Mīlestība jau ir slimība. Mūžīga. Mainās tikai objekti.
Abi ar Gustavu pasmaidījām par šo, jā. Cilvēki ik mirkli stāsta stāstus. Dzeju. Prozu. Zīmē gleznas ar vārdiem gaisā. Viss visu laiku apkārt ir radošs. Tikai klausīties/ ausīties / taustīties vajag. Būt apzinātam. Fantastikas lietas var sadzirdēt un ieraudzīt. Brīnišķīgi.
- Vai tad var būt tā, ka mīlestība kādu brīdi ir un kādu nav?
- Nē, viņa ir visu laiku.
- Man liekas, ka jā. Ir palikusi tikai automātika.
- A , mīlestība vēl ir?
- Mīlestība ir. Mīlestība jau ir slimība. Mūžīga. Mainās tikai objekti.
Abi ar Gustavu pasmaidījām par šo, jā. Cilvēki ik mirkli stāsta stāstus. Dzeju. Prozu. Zīmē gleznas ar vārdiem gaisā. Viss visu laiku apkārt ir radošs. Tikai klausīties/ ausīties / taustīties vajag. Būt apzinātam. Fantastikas lietas var sadzirdēt un ieraudzīt. Brīnišķīgi.
- Vai tad var būt tā, ka mīlestība kādu brīdi ir un kādu nav?
- Nē, viņa ir visu laiku.
trokšņi: Emīls Dārziņš - Melanholiskais valsis