Saskrūvēts tas ielas apgaismojums nu arī manā pusē, baigo gaišumu nes istabā. Sučkins.
Ziemā, kad snieg, gan varētu būt nomierinoša aina uz kuru pavērties. Dancing snowflakes.

Goroties pa māju šķita, ka nav nemaz tik traki. Un tad es sāku iet lejā pa kāpnēm un vispār uzņemt raitu soli. Naturāls tizlums iemeties. Galvenais nesatikt pa ceļam izsalkušu lāci, dusmīgu mežacūku mammu, jo šodien nekāds skrējējs no manis nesanāks.

''Gribi, lai kāds paliktu ar tevi uz mūžīgiem laikiem? Atlaid viņu uz visiem laikiem tajā pat sekundē, kurā tev radās tāda vēlme. Atlaid no sirds un ar mīlestību. Un viņš paliks ar tevi šajā un pat visās nākamajās dzīvēs, jo viņam nebūs kur aiziet no tavas bezgalības.''

/Igor Nemoff "Kājāmgājējs"/