Ja vakar sajūta bija liela, kā cilvēkam. Miers esībā. Tad šodien atkal tā ir maza.
Ar domām vien sevi mazu padarīt..
Jāatrod cita raidstacija.

"There are parts of you that want sadness. Find them out. Ask them why."

/Yrsa Daley-Ward/

Vakar banāni šokolādē, šodien Melleņu kaste.

Nu re! Un raidstacija uzreiz ir pillllnīgi nomainījusies.
Uzreiz prieks būt un darboties tur un ap to, ko pieprotu.

Labs marketinga triks Rubeņa grāmatai, btw. Es arī, diemžēl, bet iekritu UZ, dēļ kā GAN iespītējos tieši nelasīt. Uz mani šis nostrādāja pilnīgi pretēji.
Nu filigrāni, es teikšu.

Tagad liekas, ka vajadzētu aizņemties izlasīt.

Rīt brīvdiena, bet jau likšos gulēt. Tās dienas tik garas, ja sāk rosību jau piecos no rīta.

Norobežots ierastais ceļš mājup. Negāju īso versiju, bet apmetu līkumu, un labi ka. Taka veda tuvāk upei un mani sasniedza smaržu vilnis. Ievas.. Ievu pieliets gaiss! Un rozā debess virs koku galotnēm.
Brīdis laimības un miera.

Atnākot mājas jau sagaida nākošais sajūsmas taifūns - vivo apavi for Happy Feet. Garāka pastaiga vēl priekšā, bet man šķiet, ka man patīk.

Vakariņas vairs neprasās. Liekas, ka pa ceļam sadzēros Ievas, esības laimību un atlikusi vieta tikai mellenēm vēderā.
Atļaušos arī tāds mazliet laimīgs un melleņains aizmigt.