Perfekti. Īstajā vietā un laikā, kāds izstāsta to, kas iekšā mutuļo. Tikai jāpieņem, ka mums nav nekādas daļas regulēt citu modinātājus. Tās ir citu pieredzes un katram tās ir jāizdzīvo pašiem. Lai cik ļoti reizēm gribētos palīdzēt nu tā.. par daudz no sirds.

''Pirmais ko vajadzētu ir - apstāties. Pārstāt skriet. Lai nav tā, ka dzīve notriec no kājām, bet gan tu pats lēnām piebremzē savu skriešanu pa apli un pieņem lēmumu - pietiek!

Tad, kad esi pārstājis skriet, tu sāc vērot, kas notiek apkārt, kur tajā visā esi tu pats, kas tavā dzīvē ir tavs, kas ir svešs, cik īsts esi - attiecības ar pasauli, ar tuviniekiem un galvenais - ar sevi pašu. Kad lēnām ļauj atgriezties pie savas patiesās būtības, nomainās tavas vērtības, skatu leņķis uz dzīvi kā tādu. Tu esi ļāvis sev iztīrīties no visa, kas ir uzslāņojums, kas ir lieks, nepatiess un neīsts. Šis ceļš ne vienmēr ir viegls, jo tev ir jānoģērbjas plikam un jāieskatās sevī līdz pašiem dziļumiem, jāierauga, no kā tad patiesībā sastāvi. 

Kad tu tam visam esi ļāvis notikt - mīlestībā apzinājis savu tumsu, savu gaismu un visu sevi, atcerējies un beidzot kļuvis brīvs pats sevī, atļāvis sev būt tajā Klusumā, mierā un brīvībā sevī (nekļūstot par garīgu tuksnesi, bet gan pilns ar dzīvību, mīlestību, krāsām un skaņām), tu sāc dzīvi tā pa īstam novērtēt, izbaudīt savu radīto realitāti, pieņemot to ar savu Sirdi, ar visu, ko tā sniedz.

Tikai tad tu vari sākt runāt par pārliešanos mīlestībā apkārtējā pasaulē un došanu, vairojot mīlestības un citu vibrāciju klātbūtni it visā, ar ko mijiedarbojies.

Mēs sākam ar sevi, mainām savu dzīvi, un tikai tad varam sākt izstarot kaut ko pavisam citu. Līdz tam tas viss ir tikai tīrākais prāta uzstādījums un tukša muldēšana. ''

''Katrai būtnei ir savs izvēlētais laiks, kad viņa mostas augšā, un mēs varam tikai mīlestībā sagaidīt katru nākamo un priecāties par to, kurš ir atvēris acis, kuram tas modinātājs ir noskanējis. ''

''Vienmēr atcerēties, ka katram cilvēkam ir savs ceļš un savas pieredzes, kas jāpieredz. Tās būs pilnīgi atšķirīgas no tavām, un arī pasaules uztvere katram ir unikāla. Ja kādos brīžos, kaut kas, ko pēc sevis atstājam, kādam kā klikšķis noder - labi, bet galvenais, lai katrs no mums izvēlas savu ceļu, kas ir pilnīgi neatkarīgs.

Esmu par atbilžu atrašanu sevī un neatkarīga ceļa iešanu. Jo tevī pašā ir visas atbildes, nekas no ārpuses nav nepieciešams. Iedvesma - jā, tā der. Bet tālāk - pats. ''

/K.Muciniece - ''Taka'' Augusts 2018/