Katrs rīts tagad iesākas ar šķidro zivju eļļu tukšā dūšā. Šorīt, piemēram, sapratu, ka pieeja Mr. Endorfīns palīdz. ''Iešņauc'' to eļļu ar degunu ciet, neelpojot izdzer pa virsu glāzi ūdens, ievelc pirmo elpo ( čot kā no jauna piedzimt every freakin' morning), sajūti zivs smārdu, sagaršo uz lūpām un sāc skaļi stāstīt, cik superīga ir dzīve lašu audzētavā!
Smadzenēm tā likās labākā ideja ever uz ko šīs arī ņēma un parakstījās. Viss garšīgs un smaržīgs.

Šo, protams, var pielietot šādās ikdienas lietās. Kad slinkums pārņēmis māju tīrīt, jāiet uz kādu valsts iestādījumu ar kluk-kluk runāties vai paslīdēji un nogāzies pa trepēm (''paskaties, cik ātri tiki lejā'' joks. So much for ikdiena gan.. ). Ko nevajadzētu darīt gan ir aizklapēties sajūtu, emociju līmenī, kas attiecas uz attiecībām ar cilvēkiem, vidi utml., tā ka vairs ''zarniņas'' nedzirdi. Tā tomēr ir un paliek sevis apmānīšanas tehnika.

Kaut kā "noslēgums" ir muļķības. Vienīgā atvainošanās un piedošana, ko kādam esi parādā, tā ir sev. Vienīgā saruna, kas Tev ir nepieciešama un vienīgais cilvēks ar ko Tev tā ir nepieciešama, ir cilvēks spogulī. Paskaties uz sevi un pasaki: "Kļūdas tika pieļautas. Bet es sev piedodu, jo esmu kaut kā vairāk vērts."

TAS ir Tavs noslēgums.

Tu nevari dejot ar pašu sātanu un brīnīties, kāpēc joprojām esi ellē.

Rīgā atvēries IKEA veikals.
Publika sajūsmā sāk izpirkt krēslus.