“The meeting of two personalities is like the contact of two chemical substances: if there is any reaction, both are transformed.” - C.G. Jung

Pamosties, pieiet pie loga, konstatēt, ka līst lietus un aiziet atpakaļ gulēt.
Atvērt acis pēc divām stundām - ā, paga, šodien tak pirmdiena.

Mēs pusgadu metām acis viens uz otru. Pusgadu sasmaidījāmies. Tie neveiklie klusuma brīži. Tā delikātā deja starp pacietību un rīcību. Pusgadu domāju par tevi. Cik ļoti tu iederies manā privātajā telpā.
Es gāju tevi meklēt. Tu vairs nebiji tur kur vienmēr. Es sabijos. Viss nokavēts. Un tad es atcerējos, ka nedrīkst aizmirst lūkoties uz augšu. Un tur tu biji. Gaidīji mani. Joprojām. Es tevi nocēlu un paņēmu sev līdzi. Tagad mēs esam kopā. Pirmais ko ieraugu atverot acis. Kārtējais krāms guļamistabā pie sienas ar tekstu "drink good coffee and read good books".

3. prognoze ieviesusies arī ķermenī. Šitādu enerģijas zudumu. Pēdējiem spēkiem atvilkos mājās un aizgāju hibernate. Vājums, bezspēks, izžuvusi rozīne. Fu.
Nu tagad kaut cik, kaut cik, bet ne uz visiem 100.

Saule, kur tu esi, palīgā.

Man ir pumpa tieši uz degungala. I look like a fuckin Rudolf.