Mēs pusgadu metām acis viens uz otru. Pusgadu sasmaidījāmies. Tie neveiklie klusuma brīži. Tā delikātā deja starp pacietību un rīcību. Pusgadu domāju par tevi. Cik ļoti tu iederies manā privātajā telpā.
Es gāju tevi meklēt. Tu vairs nebiji tur kur vienmēr. Es sabijos. Viss nokavēts. Un tad es atcerējos, ka nedrīkst aizmirst lūkoties uz augšu. Un tur tu biji. Gaidīji mani. Joprojām. Es tevi nocēlu un paņēmu sev līdzi. Tagad mēs esam kopā. Pirmais ko ieraugu atverot acis. Kārtējais krāms guļamistabā pie sienas ar tekstu "drink good coffee and read good books".