Nevar tak pagulēt, ja šitādi murgi jāskatās.
Pāršķēlu ābolu, a tur izbirst miljons sīki kukaiņi, kas sekundes simtdaļā izaug līdz prāvam madagaskaras prusakam. Tikai tie ir astaiņi ar skorpiona astēm. Pavadu laiku vecajā istabā, spaidot tos un skatoties kā no tiem iztek zaļš citplanētiešveidīgs šķidrums.
Otru kukaiņu ainu vairs neatminos, bet zinu, ka seko murgs aiz murga.

Fu.fu.fu.


'' Dreams always speak to some aspect of our individual psyche, internal experience, or soul. Meaning, that if you are feeling disgust in a dream, you are feeling disgust inside of yourself. You are feeling like there is some part of you that is disgusting--rotten--infested with bugs. This is the essence of shame.
A huge collection of insects only signifies that you are having some nagging questions or obstacles in your life that you need to thought over and assort.
''

…tas, kas tevi izārstē, esi tu pats. Tā ir. Bet tur ir tā duālā lieta, kas tad tu esi – vai tu esi dabas sastāvdaļa vai arī tu esi ārpus tās? Ko nozīmē – tu pats? Man “tu pats” ir viss, kas tev ir apkārt, viss, kas smaržo, zied, rūgst, pūst, lec, riet, smejas, raud.

Mums ir kaut kāda abstrakta ideja, ka attiecības ir kaut kas, kas veidojas starp kaut ko. Bet patiesībā jau tās ir divas dvēseles, kas aug un iet savu ceļu. Ja tas ir brīdis, kad šķiet, ka ir jābūt kopā – super, bet citreiz atkal ir jāpalaiž otrs mežā, lai viņš paskraida, paaugas, un tad tas interesantākais ir gaidīt viņu mājās.

Tad es saprotu, ka ir auzas, un sev jautāju: „Vai tāpēc tu atnāci, lai vienā brīdī sāktu justies neiecietīgs un nepateicīgs?” Ja pamaini attieksmi un pasaki paldies, iepauzē un uztaisi lēnāku tempu un tavā „lielajā lietā” nekas sevišķs nemainās, tad ir skaidrs, ka biji iekāpis nepreizajās kurpītēs.

Es domāju, ka Latvijas sievietes ir ļoti ievainojamā stāvoklī, ļoti saudzējamā stāvoklī. Kas interesanti, saudzējamā pašām no sevis.

Man nav ilūziju, ka ir kaut kas labs vai kaut kas ļauns. Tas ļaunais ir bijis, lai nākotnē būtu kaut kas labs.

…ir jālaiž vaļā, jāļauj kļūdīties, dabūt zilumus. Tikai tad tās acis mirdzēs.

…tava galvenā lieta ir būt šeit un to piedzīvot, sajust, kāda ir viena vai cita forma, tad tās savas kļūdas vairs neuztver kā kļūdas. Tad tas pārvēršas vienkārši par tavu ceļu, kurā ir bijušas dažādas sajūtas, emocijas un piedzīvojumi. Lietas ir notikušas. Tā ļaušanās procesam – nu notika kļūda, nu pofig, nu nogāju no ceļa – nu pofig, galvenais, lai dienas beigās tev ir sajūta, ka piedzīvotais ļaus radīt kaut ko jaunu. Tas, ka tu pa ceļam paklūpi, sajūc prātā, tas ir tikai piedzīvojums.
/Inese Indāne/

@SirdsDimensija

Šīs dienas atziņa ir ''nu tak velns parāvis, kā cilvēki darot sirdslietu var aizraut/ieraut/paraut līdzi''. Tāpat arī ''dod iespēju, jo pirmais var būt, un vienmēr būs, totāli mānīgs''.
Rezultātā gribas audzēt kaktusus kā mazus bērnus.
Vandoties pa Botānisko paralēli arī iepriecināja reportāža no Praida, cik pozitīvs, mīlošs un brīvs, ar daudz skaistiem cilvēkiem, ir šis pasākums. Un protams, ka. Man citādāk nemaz nebija licies.
Un visi tie, kas meta līkumu šim pasākumam aiz bailēm, ka pēkšņi paši kļūst par homoseksuāļiem, tad ziniet, tā nenotiek. Ne reizi atrodoties maratona tuvumā, nav pēc tam kājas metušās skriet vai stāvot blakus vegānam, nav bijusi vēlme iekrist ar seju salātā. Respektīvi - vispār nekādā veidā netraucē un neietekmē mani.

Atrasts Rīgas dzelzītis. Kur maybe var uztaisīt branču urbāno.
Beidzot biju tur, kur zeme vaid un nerimst pukstēt sirds. gribu vēl. Smags un pieblīvēts gaiss, bet gribu vēl. Ko darīt, ka psihes dziļākie un tumšākie kakti pieprasa.

Un noslēgumā tepat degungalā relaksējošs, smuki iekopts atpūtas stūris. I noplunčāt, i pašūpāt, i grillu pakūpināt, i vienkārsi enjoy life un company.

Emociju gamma? no- līdz. Tāpēc ka tie cilvēki ir tieši tik dzīvi un momentā esoši.
Un tas nepadara viņus ne mazāk skaistus.
Kā gaviļniece šodien noteica ''life is life''.

Ar savām uzvarām mēs palīdzam citiem cilvēkiem daudz mazāk. Daudz vairāk palīdzam ar saviem ievainojumiem.

…mums nekas nepienākas. Un katrā dzīves preambulā vajadzētu ierakstīt, ka dzīve ir smaga.

Ja man būtu jāizvēlas starp zināt un mīlēt, es pavisam droši izvēlētos mīlēt.

Jo biežāk mēs ļaujamies saviem ieradumiem un atkarībām, jo lielāka iespējamība, ka trausla taciņa mūsu smadzeņu neironu savienojumos kļūs par labi iebrauktu lielceļu.

Vīrietis nevar iztikt bez adrenalīna, riska, piedzīvojuma. (..) Tu vari ķert adrenalīnu nevis flirtējot ar aizas malu, potenciālo, pat neizbēgamo un bezjēdzīgo nogāšanos, bet, tiecoties uz kalna virsotni – uzņemoties atbildību, nenoraustoties no saviem sapņiem, pārvarot sevi un mīlot pašaizliedzīgāk. Un tur arī būs adrenalīns, tikai ar daudz lielāku pievienoto vērtību.

Vienmēr jau var atrast sievieti, par kuru būs ilūzijas, ka viņa pilnībā pieņems tevi tādu, kāds tu esi. Bet mana sieva mani pieņem, jau zinot visu par mani.

…visvairāk augam un visvairāk lauzti tiekam tieši tajās situācijās, kuras labprātīgi nekad neizvēlētos.

Jo vairāk pazīsti sevi, jo vieglāk piedot citiem.

Līdzjūtība ir par velti, bet cieņu vajag nopelnīt.

Drosme ir daudz vērtīgāka nekā atbilde, kas pretendē uz pilnību.
/Pēteris Sproģis/

Un visam pa virsu šim vakaram šveps ar šņabi.
Tāpēc ka cienā.
Tāpēc ka nav variantu.
Tāpēc ka svin.
Katrs kaut ko savu.
Bet kopā,
vienā vārdā -
Dzīvi.