Savs ir savs.
Tomēr.

Par spīti vājprāta taksometriskajiem pakalpojumiem. (facepalm)

''Viņš zināja - un pieņēma, ka ir zinājis jau ļoti agri, - ka Greisa ir viena no tiem retajiem un allaž piemīlīgajiem cilvēkiem, kuru morālā daba ir tik trausla savā smalkumā, ka to nepieciešams atbalstīt un aprūpēt, lai tā tiktu piepildīta. Viņa meita bija sveša pasaulei un spiesta dzīvot tur, kur nevarēja justies kā mājās; ilgojoties pēc maiguma un klusuma, viņai bija jāiztiek ar vienaldzību, neiejūtību un troksni. Pat šajā svešajā un naidīgajā vietā, kur viņai nācās dzīvot, viņas dabai trūka mežonības, kas ļautu cīnīties pret brutālajiem spēkiem, kuri stājās pretī; viņa varēja vienīgi patverties klusumā, kur drīkstēja būt vientulīga, maza un liega miera pilna. ''

/''Stouners''/

Sēžu uz balkona un nevaru saprast. Vai tie putni kokos tik skaļi, vai tomēr manā galvā.
Te pēkšņi , rīta klusumā ,realitātē atgriež kaut kur krūmos izdzirdama atrauga un pudeles ripošana pa asfaltu. "zvēriņi" mostas.

Labi mosties mājās. Izvēle bija pareizā.
Tik kaķītis jākastrē, citādi nereāls miega deficīts, ja kāds agonijā naktī bļauj.

Laikam jāaizbrauc pie Tēva. Dzimšanas diena tomēr.

Nopirku dāvanu. Paēdām kopā brokastis. Atpakaļ uz mājām noiets garām gadatirgum un iepirkti kociņi. Upene "Zvaigznājs" , Plūme, kurai ogas kā mazi sarkani Marsiņi un baltā jāņoga.
Trāpījām dārzos uz ražīgo svētdienu. Apkārt braukā busiņš " Svaigi kūts mēsli!" un kaimiņi pa skaļo fenderē putnu fabrikas vistu mēslus.
Tātad, kociņi sastādīti un zeme nomēslota.
Kaķis pa vidu vizbulēs izgūlies, bauda sauli.


Sapratu, ka gaidu to brīdi, kad iegādāšos plauktus un varēšu tos piepildīt ar grāmatām. Kaifu ķeru arī vienkārši cilājot, pārcilājot tās. Fetišs.

Smadzenes: Paklausies, Tev jau sen bija jāguļ. Rīt nav svētdiena un ir rīta cēliens 5.10
A, ko Tu? Kafiju ietemp pēc snaudiena plkst. 20.00

Sirds: A es dzīvi, mirkļus, laiku ar sevi pastiepju garumā. Pulkstenī neskatoties.