Šodien vajadzēja būt tādam pavasarīgam fīlingam. Vakar vairāk, mazliet sniegotajā, bet klusajā Līgatnē, noķēru to vairāk.
Baznīca zvana.

''Mežavairogi'' patversmē izvedām Lieldienu saulainajā pastaigā un pirmajā pavasara peldē suņukus. Priekā izskrējāmies pa pļavu, varbūt trāpījām kādā saulē ceptā karašiņā, bet tas viss ir sīkums.
Kā vienmēŗ prasās un patīk ūdens tuvums, tāpēc Doles sala bija labs plāns. Tur kļūst ar vien plašāk un patīkamāk. Liekas, ka piknika vieta atrasta. Lai arī mašīnu bija daudz, cilvēku burzmas nekādas, pat nejutu viņus. Un kā par brīnumu arī bērnus..nespēja kratīt.
Tālāk Sigulda, bet palika pusceļā, jo sapratām, ka olu rezerves beigušās un prasās ēst. ''Brālis'' it is. Protams ar pieliktu bunkuru vairs spēka nebija traukties šūpoties.

Bet tā gaļas cepšana visās malās! arghh!
want it.


Un es jūtu ieplūstam pavasari sevī. Notiek kkādi procesi, kas vēlas sakult to ūdeni bangās. labā nozīmē. atslēgas vārdi varētu būt jauni iespaidi.