Īsi pirms brīvdienām ir jāsaslimst. Tas ir kā likums. Bļ.
Bet es piediršu, mironi netēlošu un eju uz ballīti. [ok darba diena šodien nobastota, bet jādomā, ka uz balli spalvas sabužināšu]
Uzmin nu, kurš arī šogad locīja darba egli. Ha! Nez vai būs ieviesusies par tradīciju.
Mūza.

Paurī dzert šovakar es sev kategoriski esmu aizliedzis, redzēsim kā tas realizēsies dzīvē.
Uz smēķēšanu raksturs ir parādīts, kāpēc lai tagad būtu citādi.

Tāda pamestības sajūta. Tā vienmēr, kad no kaut kurienes aizvelcies par ātru, vai neesi piedalījies, neatrodies tur, kur vajadzētu atrasties.. liekas, ka visiem ir fun, izņemot Tevi.
Tā veselāks un pozitīvāks savā domāšanā nekļūšu te viens ar sevi, tas ir skaidrs.
Un beigu beigās nekur neaizbraukšu. Jo tik ļoti patīk sevi žēlot un taisīt par cietēju. Ka varu liegt sev ballīti, iestāstot, ka nevienam naher tur neesi vajadzīgs. [ which is true, of course ] bet parunāties jau var.


Man liekas, ka es ne vella neattīstos, bet eju pretējā virzienā. Mana muldēšana šeit ir palikusi trulāka par trulu. Kas pie vainas, hren viņu zin.
Man ļoti tīk sevi palasīt 3, 5 gadus atpakaļ. Tagad vēmekli rauj no sevis.
Mostly.

Ziemassvētkos vienmēr esmu juties viens, bijis viens un tie ir mani vientulības svētki. Jau no mazotnes. Tad kāpēc lauzt tradīcijas.
Kam būs būt, tas būs.

Retrograde Venēras laiks. Tāpēc tik emocionāli nestabils.

Uz pasākumu arī pēkšņi palika tik ļoti pajāt, ka uzvilku nevienādas zeķes. Un ja sīkajai nebūs gumčiki ar miroņiem, man būs krečiņš. + aametu tās kabatās.
Šodien visgarākā nakts priekšā galu galā. Saule ieņem savu zemāko punktu. Bu. Tumsība.