Tāda pamestības sajūta. Tā vienmēr, kad no kaut kurienes aizvelcies par ātru, vai neesi piedalījies, neatrodies tur, kur vajadzētu atrasties.. liekas, ka visiem ir fun, izņemot Tevi.
Tā veselāks un pozitīvāks savā domāšanā nekļūšu te viens ar sevi, tas ir skaidrs.
Un beigu beigās nekur neaizbraukšu. Jo tik ļoti patīk sevi žēlot un taisīt par cietēju. Ka varu liegt sev ballīti, iestāstot, ka nevienam naher tur neesi vajadzīgs. [ which is true, of course ] bet parunāties jau var.


Man liekas, ka es ne vella neattīstos, bet eju pretējā virzienā. Mana muldēšana šeit ir palikusi trulāka par trulu. Kas pie vainas, hren viņu zin.
Man ļoti tīk sevi palasīt 3, 5 gadus atpakaļ. Tagad vēmekli rauj no sevis.
Mostly.