Pamodos, piegāju pie loga - viss čill, nekādas sniega pēdas. Uztaisīju kafiju, vēlreiz piegāju pie loga un - joptvai! karoč viss jau balts.
Jāsaka joprojām iekšā tā mazā bērna sajūta par pirmo sniegu. Ir laikam sajūtas, ko atņemt nevarēs nekad.

Ūberais laiciņš ārā. Saasinājumos pamanījos būt siltumā.
Rūķītis Ķerpītis. Tas bija mīļi.
Tāpat arī ''stāvēsi kaktā''.

Var just, ka 5diena gaisā.
Šovakar Helovīn-noskaņās nolūrēsim kādu šausmu gabalu sēžot siltumā, kamēr ārā plosās Veronika.