Nestandarts
09 Marts 2012 @ 06:25
Ar to ka es esmu, man vien nepietiek  

Saprotu ka neder vairs melīgās rūpes
Es nemīžu, es nemīlu tās debīlās brūces
Kas dzeļ bļaģ, kas nelīdz un nekrīt lai lūgtu.
Nebijis kas nedrīkst un septītā kļūda
Nedirst ka neplīst un negribās būt.

Padzīvo manā vietā un pasaki kā liekās.
Pastaigā vienkarši un pasaki ka riebjās.

Bet aizturi elpu uz laiku, jo Tu man riebies.
Tu velti smaidi, jā ko, Tu velti smaidi.

 

Saku sev labrít, stávot pie loga un skatoties ká stikla atspulgá gail oglíte.


 
 
Nestandarts
09 Marts 2012 @ 16:05
silti ap sersniņ' palika :P  
- man prieks par Tevi. Saņēmies un redzu, ka tiešām centies. Sākumā, godīgi pateikšu, likās, ka būs bezcerīgs gadījums.
- mheh.
- Nopietni. Bet tagad redzu, ka sanāk un visu laiku slavēju un par to runāju. Jau kuratorei teicu, ka Š. man saņēmies un labi iet. Malacis. Tiešām prieks.

Ekh, paldies, paldies.
Redz, un šodienas Army dogtags man īsti laikā - It doesn't matter how slow you go, as long as you don't stop.
Un es neapstājos. Es eju līdz galam.

Tā nevarējām ciest viens otru, nu tā. :D Tagad tik pasmīnēt var.
Ekh, jauki katrā ziņā.
 
 
Nestandarts
09 Marts 2012 @ 20:10
 

 

Tumblr_m0l4f2tzgq1qmowaco1_500_large