Saprotu ka neder vairs melīgās rūpes
Es nemīžu, es nemīlu tās debīlās brūces
Kas dzeļ bļaģ, kas nelīdz un nekrīt lai lūgtu.
Nebijis kas nedrīkst un septītā kļūda
Nedirst ka neplīst un negribās būt.

Padzīvo manā vietā un pasaki kā liekās.
Pastaigā vienkarši un pasaki ka riebjās.

Bet aizturi elpu uz laiku, jo Tu man riebies.
Tu velti smaidi, jā ko, Tu velti smaidi.

Saku sev labrít, stávot pie loga un skatoties ká stikla atspulgá gail oglíte.