Nestandarts
24 Janvāris 2012 @ 21:33
šitā mani sagaida mājās  
[9:17:53 PM] Stach: kāsis ir?
[9:18:00 PM] Stach: nevaru filozofiju sagremot
[9:18:11 PM] Šuks: :D
 
 
Nestandarts
24 Janvāris 2012 @ 22:37
14.99 eiriķi  

Kopš tu dzīvo viens, tu pārak bieži masturbē, skatoties videofilmas. Tev pie pirkstgaliem ir pieķērušies Kleenex mutautiņu gabaliņi. Kad tu pameti Sofiju, tu viņai tomēr pateici, ka tev labak patīk prostitūtas.
- Es tev esmu uzticīgs - tu esi vienīgais cilvēks, kuru man gribētos krāpt ar kādu citu.

Tu viņai klāji vaļā to, ko visi pasaules džeki alkst pateikt savām grūtajām sievām:
- Man ļoti gribētos pārtraukt attiecības..Es sapņoju tikai par vienu - lai mēs izšķirtos .. es nomiršu viens kā sudabrālis..vācies prom, lasies prom, kamēr vēl esi skaista..sāc jaunu dzīvi..bēdz prom no manis.. es centos, tici man, es centos izturēt taču man nesanāk.. Es smoku nost, man vairs nav spēka..neprotu būt laimīgs.. Es ilgojos pēc vientulības.. Es neesmu spējīgs audzināt bērnu.. es pats esmu bērns.. pats sev dēls.. Ik rītu es pats sevi laižu pasaulē..
Pārak daudz teikumu sākas ar ''es''. Sofija atbildeja:
- Tu esi briesmonis.
- Jā es esmu briesmonis un tu mani mīli, tad tu arī esi tikpat stulba kā Frankenšteina līgava.

..Kad viņa elsodama aizskrēja, tu saprati, ka tik un tā esi tu pats, kas bēg projām. Tu iedvesmoji un izdzisi; tu izjuti to ''gļēvo atvieglojuma sajūtu'', kas rodas ikreiz pēc jebkuras šķiršanās.

 
 
Nestandarts
24 Janvāris 2012 @ 22:47
''arī tu esi pārdevies Lielajam Kapitālam''  
Lai salabotu mašīnu, ieteicams doties pie meistara. Lai uzbūvetu māju, velams sameklēt labu arhitektu. Ja gadās saslimt, katrs cenšas uzmeklēt zinošu ārstu. Kapēc gan miesīgā mīlestība lai būtu vienīgā joma, kurā nav nepieciešami speciālisti? Mēs visi esam prostitūtas. Deviņdesmit pieci procenti cilvēku piekristu pārgulēt, ja viņiem par to piesolītu tūkstoš piecsimt eiro. Jebkura meiča tev sūkās arī par pusi. Viņa izliksies sadusmota, ar to neleposies draudzeņu lokā, taču domāju, ka par vienu taukšķi varēsi darīt ar viņu, ko gribi. Vairumā gadījumu mīlestība ir liekulīga: skaistas meitenes iemīlas [un no visas sirds tic, ka patiesi] džekos, kuriem - kāda sagadīšanās - ir naudas kā spaļu un kuri spētu piedāvāt skaistu, izsmalcinātu dzīvi. Vai tad tas nav tas pats, ko dara ielenes? Ir gan.
 
 
Nestandarts
24 Janvāris 2012 @ 23:08
salmu sava tuvākā nāsī redz, baļķi savās biksēs neredz.  

Tu apmeklē prostitūtas, ne jau cinisma vadīts, nebūt ne, gluzi otrādi, tu to dari aiz bailēm no mīlestības. Viņas sniedz tev seksu bez jūtām, baudu bez sāpēm. ''Patiesība ir nepatiesības mirklis.''
Tu esi pārak viegli ievainojams, lai riskētu iemīlēties ar visām no tā izrietošajām sekām; strauji pukstošu sirdi, spēcīgiem pārdzīvojumiem, pēkšņu vilšanos. Nekas neškiet tik romantiski kā došanās pie maukām. Vienigi patiešam emocionāli cilvēki izjūt nepieciešamību maksāt, lai vairs neriskētu ar ciešanām.

Tu skumsti pēc ta laika, kad mīlestība nesagādaja sāpes. 16 gadu vecumā tu tikies ar meitenēm un viņas pameti vai viņas tevi pameta viegli, jautājums tika nokārtots pāris minūtēs. Kapēc vēlāk viss kļuva tik nopietni? Loģiski būtu, ja notiktu otrādi: drāmas pusaudža vecumā, trīsdesmit gados - nesāpīgi. Tak nē. Jo vecāks kļūsti, jo ievainojamāks. 33 gadu vecumā tu esi pārāk nopietns.

Pēc tam, atgriezies mājās, tu iedzer miega zāles un neredzi sapņus. Un tikai tad, manu nabaga zēn, tev izdodas uz dažām stundām aizmirst Sofiju.