Tu apmeklē prostitūtas, ne jau cinisma vadīts, nebūt ne, gluzi otrādi, tu to dari aiz bailēm no mīlestības. Viņas sniedz tev seksu bez jūtām, baudu bez sāpēm. ''Patiesība ir nepatiesības mirklis.''
Tu esi pārak viegli ievainojams, lai riskētu iemīlēties ar visām no tā izrietošajām sekām; strauji pukstošu sirdi, spēcīgiem pārdzīvojumiem, pēkšņu vilšanos. Nekas neškiet tik romantiski kā došanās pie maukām. Vienigi patiešam emocionāli cilvēki izjūt nepieciešamību maksāt, lai vairs neriskētu ar ciešanām.

Tu skumsti pēc ta laika, kad mīlestība nesagādaja sāpes. 16 gadu vecumā tu tikies ar meitenēm un viņas pameti vai viņas tevi pameta viegli, jautājums tika nokārtots pāris minūtēs. Kapēc vēlāk viss kļuva tik nopietni? Loģiski būtu, ja notiktu otrādi: drāmas pusaudža vecumā, trīsdesmit gados - nesāpīgi. Tak nē. Jo vecāks kļūsti, jo ievainojamāks. 33 gadu vecumā tu esi pārāk nopietns.

Pēc tam, atgriezies mājās, tu iedzer miega zāles un neredzi sapņus. Un tikai tad, manu nabaga zēn, tev izdodas uz dažām stundām aizmirst Sofiju.