Jau pusdesmitos vakarā saldi krācu. Nekādā jēgā, tāpat ceļos tagad ar sajūtu ka varētu gulēt vēl tikpat. Sapņi gan dīvaini - uzmetos par aukli. Es un draugi un daudz mazi bērni. [ kas izskatās pēc kāmjiem, trušiem un vēl sazin kā] Nav brīnums, ka jāmostas ar ''gribu pagulēt vēl'' sajūtu.

Vakar tak kolēģis izteica labu frāzi - Kuces vienmēr labi dzīvo. Labam cilvēkam ir grūtāk.
Es tam piekritu, un tad es aprāvos pusvārdā ''iespējams tāpēc, ka ..'' tāpēc, ka gari jāstāsta, vot kāpēc.

Šodien lekcijā uzzināju, ka žāvāties ir daudz nepieklājīgāk nekā atgāzēt. Un arī to, ka heksa ir tas pats, kas sekss. Profesors neļāvās sakautrēties, bet aši pārteikšanos pārmeta kādam studentam, kas it kā gulšņāja, sakot: ''re! R. uzreiz pamodās, jo izdzirdēja, ko pazīstamu, pārējais viņam nav saprotams, ko es te vāvuļoju''.

sapņu tulkā dabūju zināt, ko nozīmē tā visa auklēšanās. Novājēšanu. Tā aizlasījos, ka aizmirsu par savu zupas šķīvi, bet sāpošais, jau pie diafragmas pielipušais kuņģis atgādina, ka laikam tomēr jāuzēd.