Jau pusdesmitos vakarā saldi krācu. Nekādā jēgā, tāpat ceļos tagad ar sajūtu ka varētu gulēt vēl tikpat. Sapņi gan dīvaini - uzmetos par aukli. Es un draugi un daudz mazi bērni. [ kas izskatās pēc kāmjiem, trušiem un vēl sazin kā] Nav brīnums, ka jāmostas ar ''gribu pagulēt vēl'' sajūtu.

Vakar tak kolēģis izteica labu frāzi - Kuces vienmēr labi dzīvo. Labam cilvēkam ir grūtāk.
Es tam piekritu, un tad es aprāvos pusvārdā ''iespējams tāpēc, ka ..'' tāpēc, ka gari jāstāsta, vot kāpēc.