Viņš bija sentimentāls briesmonis, viņš, kā mēdz teikt, mīlēja mīlestību, un tas nozīmē, ka viņš mīlēja nevis cilvēku, bet pozu, žestu, principu. Šādi cilvēki, ir ļaunāki par izvirtuļiem, jo uzskata sevi par šķīstiem, bet īstenībā dod priekšroku idejai par jūtām, nevis dzīvam cilvēkam. Šāda veida mīlestība - absolūti bērnišķīga un skaista kā kino - rada tikai sāpes un vilšanos, un neviens no tās neizsprūk sveikā cauri. Tās ir brīnišķīgas divas nedēļas, mēnesi, trīs mēnešus, bet atskurbšana ir briesmīga. Trakākais, ka miljoniem cilvēku ir saindējušies ar šo jūtelīgo estētiku un arī es nebiju izņēmums, citādi, kā gan es varēju noticēt tādām blēņām? [..]
Tā rodas vīrieši, kam ir šausmīgi bail no vientulības. Viņi labāk ievāksies mēbelētā trīsistabu dzīvoklī ar pirmo pagadījušos sievieti nekā pamodīsies vieni paši savā gultā. Bet, uzsākuši kopdzīvi, pārmetīs, ka sieviete tiem ir laupījusi brīvību. Šie vīrieši, kas nespēj kļūt peauguši, ir seksuālas atbrīvošanās nevēlamie blakusprodukti. Ko lai iesāk ar šādiem radījumiem, kas nespēj ne palikt vieni paši, ne dzīvot kopā? Tie ir potenciāli spridzekļi.

Ralfijs ir garšīgāks par Alfiju. Secinājums šodienas, ka jāsāk ir laicīgi [agri] kost, lai nav visa diena jāpavada šofera lomā. šodien sajutos kā vienīgā skaidrā persona in town. Te viena mašīna jānogādā līdz garāžai, te otram vajag paraut līdz Rīgai un atpakaļ. [ joprojām riebjas, kad mašīnā notiek lielais kodiens, bet Tu sēdi pie ruļļiem]. Un pāri visam negaisa mākonis ar visu tam līdzi nesošajām sekām. Lietus, plūdi, nulle redzamība, haoss.
Atkratījies no šoferēšanas pienākumiem taisnā ceļā ripoju uz veikalu pēc kā grādīga. No more driving today. Uzliku mīksto ceņņikam un nopirku sev FHM. Orgasmīgi sķirstu, liekot Ralfiju pie lūpām.
Vēlāk piezvana nogarlaikojies draugs, kam kārojas picu un mazliet kompānijas. Pica palika otrajā plānā, bet centrā nonācu es ar tuvojošos izlaidumu uz kuru man jāierodas. Lot's of dressing/un-dressing un viss ir izlemts.
šobrīd mēģinu skalot Alfiju ar siera bumbām.