Viņš bija sentimentāls briesmonis, viņš, kā mēdz teikt, mīlēja mīlestību, un tas nozīmē, ka viņš mīlēja nevis cilvēku, bet pozu, žestu, principu. Šādi cilvēki, ir ļaunāki par izvirtuļiem, jo uzskata sevi par šķīstiem, bet īstenībā dod priekšroku idejai par jūtām, nevis dzīvam cilvēkam. Šāda veida mīlestība - absolūti bērnišķīga un skaista kā kino - rada tikai sāpes un vilšanos, un neviens no tās neizsprūk sveikā cauri. Tās ir brīnišķīgas divas nedēļas, mēnesi, trīs mēnešus, bet atskurbšana ir briesmīga. Trakākais, ka miljoniem cilvēku ir saindējušies ar šo jūtelīgo estētiku un arī es nebiju izņēmums, citādi, kā gan es varēju noticēt tādām blēņām? [..]
Tā rodas vīrieši, kam ir šausmīgi bail no vientulības. Viņi labāk ievāksies mēbelētā trīsistabu dzīvoklī ar pirmo pagadījušos sievieti nekā pamodīsies vieni paši savā gultā. Bet, uzsākuši kopdzīvi, pārmetīs, ka sieviete tiem ir laupījusi brīvību. Šie vīrieši, kas nespēj kļūt peauguši, ir seksuālas atbrīvošanās nevēlamie blakusprodukti. Ko lai iesāk ar šādiem radījumiem, kas nespēj ne palikt vieni paši, ne dzīvot kopā? Tie ir potenciāli spridzekļi.
Invictus - Komentāri
Mysterium tremendum et fascinans
Nestandarts (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
heishy) wrote 20. Jūnijs 2011, 01:38
heishy) wrote 20. Jūnijs 2011, 01:38
bezmiesīgs androgīns