Skumjš un vientuļš sajutos. Tā bija pēdēja pastaiga šogad ar Delfīnu zem zvaigžņotajām debesīm. Un kā zinādamas tās, šīs pēdējās dienas, bija skaistas. Vienalga kur es redzēšu polārzvaigzni, es atcerēšos to, kā mēs kašķējāmies, un es teicu, ka tā ir Venēra. heh. Atceries, lai kur arī tu būtu - ''Full moon tonight - it's never bigger than your thumb'' .
Varbūt kāds mani šodien satika atkal pēc ilgiem laikiem un redzēja skumju, bet zini, ka es iekšēji pasmaidīju un palika silti, jo tu biji blakus un samīļoji, kad man tas bija nepieciešams.
Tas pats tiltiņš, tā pati upīte, tās pašas bebra mājas.. tas pats riebīgais zirneklis. Tikai laiks turpina iet uz priekšu.

Tā laikam dzīvē notiek tikai vienreiz. Pilnīgi apdirsos aiz pārsteiguma. Un bija vismaz ar ko iepriecināt cilvēku, kuram tik vien nākas, kā klausīties vienos sūdos. Nevaru neko daudz šobrīd pateikt, jo mēģinu aptvert to, kas par atbildību nu tik sāksies. Biš bail, bet nekas jau nenotiek tāpat vien, ko, a ? ;)
Let's roll!

Leonard Shelby: Memory can change the shape of a room; it can change the color of a car. And memories can be distorted. They're just an interpretation, they're not a record, and they're irrelevant if you have the facts.

Leonard Shelby: I have to believe in a world outside my own mind. I have to believe that my actions still have meaning, even if I can't remember them. I have to believe that when my eyes are closed, the world's still there. Do I believe the world's still there? Is it still out there?... Yeah. We all need mirrors to remind ourselves who we are. I'm no different.