Skumjš un vientuļš sajutos. Tā bija pēdēja pastaiga šogad ar Delfīnu zem zvaigžņotajām debesīm. Un kā zinādamas tās, šīs pēdējās dienas, bija skaistas. Vienalga kur es redzēšu polārzvaigzni, es atcerēšos to, kā mēs kašķējāmies, un es teicu, ka tā ir Venēra. heh. Atceries, lai kur arī tu būtu - ''Full moon tonight - it's never bigger than your thumb'' .
Varbūt kāds mani šodien satika atkal pēc ilgiem laikiem un redzēja skumju, bet zini, ka es iekšēji pasmaidīju un palika silti, jo tu biji blakus un samīļoji, kad man tas bija nepieciešams.
Tas pats tiltiņš, tā pati upīte, tās pašas bebra mājas.. tas pats riebīgais zirneklis. Tikai laiks turpina iet uz priekšu.