Kāpēc tad kad man vajag palīdzīgu roku neviena nav. *fist*
Es gribu iziet ārā pamīties, bet eļļotājs papisies. :D

a lot to do, a lot to do [repeat] ...

Aizvedām Desiņu uz dārzu ^_^ izraka divas bedres un jau bij piekusis. Pirmā darba diena, saprotams. Bet nu skats tik mīlīgs, ar visu purniņu zemē iekšā un deguns pilns ar smiltīm. :) Katru rītu pirms došanās uz skolu mēģinu pie L. noķert mieru skatoties uz zivīm, var jau būt ka var, bet laiks par īsu dots. lai nu kā, šodien tā vnk pasēžot zālīte un turot pie pavadiņas seskuli mazo, vērojot kā viņš sper zemes pa gaisu, mani pārņēma miers. Tik vienkārši, un neko vairāk nevajag.
Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām.

Labi aizvadīta diena. I ar mašīn' pabraukājos [ kad menti kursē tieši pa manis izvēlēto maršrutu, and somebody is getting jelous of my driving, but don't worry girl ;) we will show them what is real F&F :D ], i ričukiņ' izvilku no putekļiem. Ne katru dienu gadās mīties gar meža ceļu un lasīt izbirušas flīzītes.
Minos pa ceļu zem kāda atvērta loga un no tā padzirdēju komentētāju, jap .. of course. par hoķi aizmirsu. damn.
Tagad jāpasildās pie kafijas krūzes. Vēl HM priekšā, doh. Jāpabrīdina, lai pirms 12tiem no rīta mani neviens nedomā traucēt.

viss, tā arī sabremzējos kā pieķēros pie literatūras. pēkšņi pildspalva kā no dzelzsbetona. Nu pilnīgs fuj ar to kultūras slāni.

upd. sagribējās labāk ar fočuku paspēlēties, bet bačiņas redz tukšas. A tā varētu ērmus paķert uz sienām.