Aizvedām Desiņu uz dārzu ^_^ izraka divas bedres un jau bij piekusis. Pirmā darba diena, saprotams. Bet nu skats tik mīlīgs, ar visu purniņu zemē iekšā un deguns pilns ar smiltīm. :) Katru rītu pirms došanās uz skolu mēģinu pie L. noķert mieru skatoties uz zivīm, var jau būt ka var, bet laiks par īsu dots. lai nu kā, šodien tā vnk pasēžot zālīte un turot pie pavadiņas seskuli mazo, vērojot kā viņš sper zemes pa gaisu, mani pārņēma miers. Tik vienkārši, un neko vairāk nevajag.
Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām.