Atklātnes pienāk apmēram šādas: ''Sveika, pretekle, kaut tevi zibens nosperu. gustavo.'' or ''iespļauju tavā adīklī. Jozefīne.'' vai ''Lai tavas ģerānijas no runča čurām nokalstu. Tava māsiņa.''
Viņa izlasa uz pastkartēm rakstīto un vakaros ķeras klāt pie sava albuma un saudzīgi izkārto dienas ražu. Tā lai redzami ne tikai attēli, bet arī sveicieni. Krustmāte Angustiasa aplūko katru pastkarti ar maigumu un reizē piespraužot kniepadatu, lai tās neislīd no albuma, adatu viņa allaž iedur parakstā - ej nu sazin, kāpēc.
/H.K. ''Kāds vārdā Lūkass''/
What the fuck you were thinking?