гражданка (не) пофигистка - Nr.427
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
11:28
[Link] |
Nr.427 Visu nedēļu esmu centusies turēties kā liela meitene. Šodien pat atvilkos uz darbu. Sāku just, ka VD palēnām pārņem mani. Visticamāk, ka vilkšos tomēr uz mājām. Principā es taču zināju, ka pienāks tā diena, kad manas Lēdijas aizies uz labākiem medību laukiem, taču man nelikās, ka es to tā pārdzīvošu. Pirms septiņiem gadiem es viņas atnesu kurpju kastē un šodien, pēc septiņiem gadiem es viņas iznesīšu kurpju kastē. Es negribu šo dienu, jau pamodos ar sajūtu, ka NEGRIBU, gribētos pamosties jau rītdienā. Vai es vienīgā tāda histēriķe, kurai grūti pārdzīvot, ka mājas dzīvie nieciņi ir veci un laiks beigt viņu mocības?
Garastāvoklis:: sad Mūzika: klusums Tags: manas Viņas
|
|
|
ta nē, man ar bij grūti kaķīti pārdzīvot. par kaķīti paraudāju, par omīti vēl neesmu raudājusi, bet nu gan paspēšu.
O. saka, ka tāpēc negrib ņemt kaķīti, ka vienā dienā viš dosies pār varavīksnes tiltu.
Kaķlops vismaz ilgāk dzīvo! Tas labi, ka neesmu vienīgā tāda.
kā kurš kaķlops, kā kurš.
Nu labi, ka nav man kāmīši, tad katru gadu būtu sēras =D |
|