Itkā cienijams un godājams vecāka gadagājuma cilvēks (un profesors turklāt) no citas nodaļas, kā maza meitene, aizskrējis sūdzēties akurāt pie pašām augšām par manu slinkumu! - lūk, iedevis mazu darbiņu, un es, vecā, resnā, slinkā kaza to nevaru izdarīt nez cik ilgi! Nu johaidī, mūsu necilā nodaļa šo kantori stutē un popularizē cik var - raujas brīvdienās par "paldies" kamēr ja tas jādara citiem - vajag piemaksu un brīvdienu (un tā es te bez sava gala varētu turpināt). Tad nu rātni sūdzības teicējai apvaicājos, man ko, pamest tiešos darba pienākumus, strādāt brīvdienās, negulēt, un ko pie velna viņa šaušalīgi gudrie nodaļas darbinieki dara paši, ka nevar to paveikt, kas tomēr būtu viņu pašu pienākums? - sekoja dziļdomīga pauze. 

Bet visā visumā - aizvainojums pamatīgs.