Vasara un dūmi

Diemžēl jūsu mūsu "Pūt vējiņi!" neradīja gaidīto un solīto sajūsmu un katarsi. Sākums aizkustinošs, Kalniņa mūzika pirmajās piecās minūtēs un laiku pa laikam arī vēlāk liek skudriņām skriet pa muguru, harismātisks Reinis, izcila ļaunās mēlēs runājoša Misāne. Dažas lieliskas idejas - pendeļojošais dziesmu svētku koris kā skatītāju zāles spoguļattēls un pūļa ieintersētās vienaldzības simbols, kas turpina krāmēties vienalga, vai protagonisti cieš, mīl vai mirst. Tomēr šis koris īpaši paspilgtināja Nacionālā teātra tradicionālo spēles stilu - runas un jūtas raidīt skatītajam, nevis partnerim, un divi dzērāji vai mīlētāji, kuri uzrunā viens otru, spulgām acīm veroties skatītāju zālē, bet nemaz neredzot viens otru, reizēm, atkarībā no talanta mēroga, var aizkustināt, bet tikai reizēm.