Vasara un dūmi -

es iestrēgu apm. trešajā okupācijas epizōdē. lai cik arī mīlīgi nebūtu aplūkot līdz mielēm pazīstamās struktūras un cilēkus, man acumirklī ir sajūta, ka entie kanāli ir aizgāzti līdz infrasarkanajai atzīmei, un aiziet troksnis. tāds, pēc kura mediķi var sākt hronometrēt nodokļu maksātāja pēdējo ierakstu dzīves grāmatā, pēc kura iekavas ciet. pensijā apskatīšos, kad miesu vairs nevarēs pakuslināt.

(Reply) (Thread)

ō, tu ceri, ka pensijā būs pieeja specfondiem :)

(Reply) (Parent) (Thread)

nu, cerību es vispār redzu kā tādu ezōēterisko drošības pludiņu. joprojām nav skaidrs, kur tas atrodas, līdzīgi kā glābšanas veste lidmašīnā, taču neizbēgami ir klātpiesiets pat pēdīgākajam ciniķim vai teju-teju aizgājējam.
es drīzāk riskanalizēju, ka būs. ja kaut kas vispār būs, tad fondi jau nu pirmukārt. un ja būs fondi, tad kādam arī būs pieeja. pārlacīgais jautājums – vai mums tad būs tik gar-unvai-grūtlaicīgi, ka caureju redzēsim tikai tajā šaurajā pudeles kakliņā.

https://youtu.be/6yTCbdqjg30 Svētdiena. Jāelpo mierīgi. Elpošana būs pēdējā spēlīte, ko mums atņems. Un tajā brīdī ir bišku žēl, ka tu pat tās noteikumus neesi sapratis. Oj, man jau sen vajadzēja mazgāt traukus. cienītā pārbrauc no aizjūrām. ka nesaspiež manu drošības pludiņu par antisanitāriem apstākļiem :)

(Reply) (Parent)