Vasara un dūmi -

neesmu redzējusi abas pārējās, bet par "lidojošā klusuma darbnīcu" tieši skatījos un vienā epizodē pie sevis nobrīnījos, ka tik neveikli, atsvešināti un neentuziastiksi tie tēli tik spēlēti, ka izskatās un ir sajūta kā amatieru teātra vai skolas uzveduma izrādē, kur es skatos un redzu it kā garlaikotu aktieri Znotiņu, Gāgu un Krūmiņu, bet neredzu tos tēlus. Ka nevienam no trijiem nepatīk tas, kas viņiem jādara, tieši, kā saki, ka "aktieri jau ir padevušies". Es tikai ceru, ka tas tāpēc, ka tikko tik sākuši spēlēt to gabalu un nav sajutuši to garšu, ka ir negatavi gan viņi, gan izrāde, bet potenciāls ta ir:) Man patika scenogrāfija, sižets gaismas un video, principā, uz beigām sāka savilkties tā mazā punktiņa sajūta izplatījumā, tas sīkais mikrokosms makrokosmā. Un šķita, ka otrajā cēlienā iesildījās, tomēr, un bija labāk, iegāja tajos tēlos un ienesa sižetā.

(Reply)