Vasara un dūmi - Post a comment

tikai pieradums – tas jau no kaut kåda homeopātu vokabulāra ;)
lai gan, nav jau ar' nemaz tik falši, ja paraugās plašāk uz /p/ieradumiem un uz kādām trim kājām tie nesatricināmi stāv.
{„savāds” latvjiem savādā kārtā nozīmē „dīvains” – viegli apburoši nesaprotams, tālab bīstams, visticamāk; tālab Tev šai gadienā tas savādāk ir dikti vietā}

atceros, kā 91ajā pavasarī atvedu mājās paciemoties savu mīļāko nōrvēģu draugu. Mamma savlaicīgi aiztesās uz tirgu un par pusi atlikušās naudas iegādājās nēģus. uzcepa un nošmorēja, dzintarainā galertiņā atdzesēja, lai – un pasniedza karaliskajam viesim galdā.
Busse neslēpti uztaisīja sejas, domīgs pakasīja baķenbārzdu un diplomātiski atzinās:
– velns par stenderi! līdz šim pat brīdim sevi uzskatīju par itin atvērtu vīru… bet čūskas, lai man piedod tava radītāja, es neēdu un neēdīšu, paldies!

ne līdz, nedz pēc Tam es tā neesmu priecājies par sev izkritušo debesu mannas dubultporciju! [a kritušas ta' ir daudz, piezīmēsim]