Vasara un dūmi - Post a comment

Nebija ne vectēvs, ne tēvs, visticamāk vienkārši tāpēc, ka vectēvam bija pavēste un jāiet leģionāros 17 gadu vecumā. Vectēvs man ir stāstījis,ka tais pēckara laikos, nu, vispār okupācijas gados esot bijis jāuzmanās, ar ko iedzer un ar ko runā. Viņš zināja, ka darba vietā, mopēdu fabrikā Sarkanā zvaigzne sper tos mopēdu prototipus no ārzemēm, viņš teica, ka arī tajā rūpnīcā cilvēki bieži esot zaguši detaļas, pat parastas detaļas. Ar kaut kādu sajūsmu vai nostaļģiju par padomju gadiem vectēvs tikpat kā nekad nerunāja, pārsvarā atcerējās, ka rindas ļoti garas pēc pārtikas. Par pirmskara gadiem, kad vēl bija puika, gan daudz ko stāstīja un ar prieku atcerējās.