Vasara un dūmi - Post a comment

biju te reiz iekāpis vienā inteliģentā vietā, diskusijā lai. viss gāja mierīgi, līdz pret beigām kājās lēca viena dūšīga un iztālēm zimpatiska sieva, kas degošiem vaigiem raidīja ugunsbumbu pōdijuma virzienā.
– tā taču tā dullā Dreimane! pēc pasākuma atvainodamies paskaidroja mana inteliģence.
šis salikums mani ieinteresēja, sadzinu viņai pēdas. forša. nu jāizlasa literadūra.

p.s.
par „dullo” vispār nav uztraukumu. vismaz kopš tai pat inteliģentajā vietā reiz sarunu vadīja biedrs Īvāna kungs, kuru publika postfaktumā daļēji pelnīti aplaizīja, slienas nežēlojot. un tad, pārnedēļas vēlāk, atnākot uz pavisam citu sarunu, uzzināju, ka pa tam lāgam Makss un Mōrics Dainis ir sataisījis sūdus, iestājies ne ta' pret olšūņiem vai čemtrailiem, un kļuvis par nōn grātu.
– Dainis ir pimpis! mana inteliģence saviļņoti smēķēja šmigareti ar filtru.
– Es viņu nosist varētu! izdegulis izdzisa ar degsmi.

tādi mēs esam. dulli savā dullībā un tikpat dulli pretdullībā. // rīt jāiet uz grāmatbodi, labs iemesls izvilkties.