AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA

10:40am: -27 C
Šorīt atkal paliku ar auto uz ceļa, taču šoreiz kaut kā mistiski. Braucu no Ogres uz Rīgu un, kad jau biju Ķengaragā, pie kāda luksofora sākās klapes, raustīšanās un vsjo. Darbinot, motors itkā pielec, apgriezieni uzkāpj labi ja uz 1000 un uzreiz nogāžas lejā. Tā aptuveni stundu tur nostāvēju, mazliet pielēju antifrīzu, kas izrādijās nedaudz zem normas, laika gaitā apgriezieni sāka turēties tādā līmenī, ka bija jau iespējams pagāzēt, un tad jau vienā brīdī paļāvos riskam un metos uz ceļa. Darbu nenokavēju (jo man tāda nav), bet cilvēki, kurus vedu, gan diezgan pamatīgi. Tomēr jācer, ka neierastais lauskis pie vainas, tomēr dīvaini tik un tā, ka itkā jau omulīgi iesilis autiņš šitā saniķojas.

11:44pm: bezdarbnieka hronikas
Reizi pāris dienās pārlapoju svaigākās vakances par savu sfēru .uk, .lv un .no darba sludinājumu lapās, atbilstošajām izsūtu pieteikumus, bet pagaidām bez kādiem panākumiem. Konkrēti grāmatu maketētājus/dizainerus meklē visai reti, pārsvarā dominē reklāmaģentūru darboņi ar prasmi dizainēt kā drukai, tā webam, kā arī ilustrēt, animēt un dažkārt arī nedaudz kodēt. Atšķirībā no vispārēja sasaluma pārņemtās Latvijas, Anglijā šādu darba piedāvājumu netrūkst, taču tur bezdarba dēļ tāpat ir liels konkurss uz katru vietu, kā arī ir savādāki(augstāki) profesionālisma standarti. Piemēram, defaultā tikko universitāti pabeidzis anglis (junior designer) objektīvu iemeslu dēļ ir kudiš krutāks par banānzemes iemītnieku, kurš ar savu reģionālo izglītību un daudzgadējo pieredzi sfērā labprāt pozicionētu sevi kā middleweight level designer. Savukārt Norvēģijā language is a must. Līdz šim vienmēr esmu dabūjis kāroto darbu ar pirmo piegājienu, tādēļ pašreizējā situācija liekas gaužām nepierasta. Protams, piemērota darba atrašana lielā mērā ir laika, veiksmes un apņēmības jautājums, bet šķiet, tikai nupat tā pa īstam nākusi jausma par to, cik nežēlīgs ir darba tirgus, kur ļaudis vāc tūļus un žmiedzās savā tehnikā kā nu prasdami, lai tikai izkonkurētu viens otru vai vismaz pagrābtu pēdējo brīvo salmiņu. Mans aptuvenais plāns tuvākajiem 4 mēnešiem (sakarīgo bezdarbnieku izmaksu ilgums) ir kaut cik pilnveidoties profesionāli, cik nu tas pašreizējajos apstākļos ir iespējams, pabeigt web tehnoloģiju skolu, flash kursus, dažus neatkarīgos projektus, upgreidot kārtējo cv&folio versiju, lieliem soļiem kāpt pāri slinkumam, nezaudēt optimismu un tiekties aizvien up up up, kas notiekas diezgan automātiski, ja nosacījums ir darāmais staffs, kas aizrauj un iedvesmo tālākai darāmības augšupejamībai. Tas nu tāds iestarpinājums kā suģestīvs vēlējums pašam sev. Pēc 2 mēnešiem man ir obligātais uzdevums ierasties NVA uz konsultāciju pie kaut kādas kadetes, kura man palīdzēšot darba meklējumos datordizaiera profesijā. Es ceru, tas neaprobežosies ar piedāvājumu apmeklēt Adobe Acrobat sestās versijas vai datorzinību padziļinātos (Word, Excel) kursus kvalifikācijas celšanai pašmāju darba tirgū. Kurā gadā mēs dzīvojam? Dajoš Actionscript3 un norvēģu valodu.

Tāda aptuveni ir ieskice manam apjukumam šābrīža progresīvās pasaules haosā. Daudz neziņas, daudz atbildības, un sava deva excitementa starpā tiem.